Iceland Foods Ltd
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2025. gada 16. jūlija spriedums
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Iceland” – Absolūtas spēkā neesības pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesība – Absolūti spēkā neesības pamati – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai norādītu preces vai pakalpojuma īpašības – Jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 22. un 23. punktu)
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras var kalpot, lai norādītu preces vai pakalpojuma īpašības – Apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējums – Ģeogrāfiskie nosaukumi
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 24.–29., 46. un 70. punktu)
Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesība – Absolūti spēkā neesības pamati – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras var kalpot, lai norādītu preces vai pakalpojuma īpašības – Grafiska preču zīme “Iceland”
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 30., 36.–39., 46.–54., 58.–63., 67. un 69.–71. punktu)
Rezumējums
Spriedumos Vispārējā tiesa lemj par divu apzīmējumu, kuros ir ietverts Eiropas valsts nosaukums (“ICELAND”), aprakstošo raksturu un noraida prasības, kas celtas par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja ( EUIPO ) Paplašinātās apelācijas padomes lēmumiem, tāpēc ka šie apzīmējumi apraksta preču un pakalpojumu, uz kuriem tie attiecas, ģeogrāfisko izcelsmi vai to īpašības.
Prasītāja Iceland Foods Ltd attiecīgi 2002. gada 19. aprīlī un 2013. gada 12. februārī iesniedza EUIPO pieteikumus par vārdiska apzīmējuma “ICELAND” un grafiska apzīmējuma “Iceland” reģistrāciju attiecībā uz vairākām precēm un pakalpojumiem. Pēc tam EUIPO Anulēšanas nodaļā tika iesniegti divi pieteikumi par attiecīgo preču zīmju spēkā neesības atzīšanu attiecībā uz dažām ar šīm preču zīmēm aptvertajām precēm un pakalpojumiem (
1). Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumus par spēkā neesības atzīšanu attiecībā uz visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
Prasītāja par katru Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību. Ar 2022. gada 15. decembra lēmumiem Paplašinātā apelācijas padome noraidīja šīs apelācijas sūdzības (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”). Paplašinātā apelācijas padome norādīja, ka konkrētā sabiedrības daļa, proti, plaša angļu valodā runājošā Eiropas Savienības sabiedrība, apstrīdētās preču zīmes uztver kā norādi uz to, ka ar tām aptverto preču un pakalpojumu izcelsmes valsts ir Islande, un ka tās ir uzskatāmas par aprakstošām (
2). Konstatējusi, ka pietiek ar to, ka ir piemērojams viens no absolūtajiem atteikuma pamatiem, lai apzīmējumus nevarētu reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, Paplašinātā apelācijas padome secināja: katrā ziņā, ja apstrīdētās preču zīmes būtu jāizvērtē arī no to atšķirtspējas skatpunkta (
3), neizbēgami tiktu uzskatīts, ka tām tādas nav (
4).
5).
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka ir izslēgta divu veidu ģeogrāfisko nosaukumu reģistrācija. Pirmais ir ģeogrāfisko nosaukumu kā preču zīmju reģistrācija, ja tie apzīmē noteiktas ģeogrāfiskas vietas, kuras jau ir zināmas vai kuras ir pazīstamas saistībā ar attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju un kuras tādējādi ieinteresēto personu uztverē ir saistītas ar šo kategoriju. Otrais ir tādu ģeogrāfisko nosaukumu reģistrācija, kurus var izmantot uzņēmumi un kuri arī tiem ir jāatstāj pieejami kā attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Turklāt Vispārējā tiesa konstatē – lai novērtētu apstrīdēto preču zīmju aprakstošo raksturu, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, tādi kā zināšanas par Islandi un tās iezīmēm un saikne starp preču un pakalpojumu kategorijām un apstrīdētajām preču zīmēm.
Šajā ziņā jānorāda, ka apstrīdētās preču zīmes apzīmē tādas Eiropā esošas valsts nosaukumu, ko patiešām veido salīdzinoši mazapdzīvota teritorija, taču tai ir lielāka platība nekā dažām Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm.
Tādējādi Vispārējā tiesa norāda, ka vārdu “Iceland” zina būtiska konkrētās sabiedrības daļa, ko veido plaša angliski runājošā Savienības sabiedrība.
Turklāt Vispārējā tiesa apstiprina, ka pierādījumi, uz kuriem balstījusies Paplašinātā apelācijas padome, pierāda, ka, pirmkārt, Islande ir videi draudzīga valsts, it īpaši daudzo ģeotermālās un hidroenerģijas elektrostaciju dēļ, otrkārt, Islande ir tūristu galamērķis un, treškārt, Islande piedāvā plašu preču un pakalpojumu klāstu, vienlaikus uzturot nozīmīgas tirdzniecības attiecības ar EEZ valstīm.
Vispārējā tiesa arī norāda, ka ir jāņem vērā apstākļu kopums, kas pastāv attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā, tostarp ņemot vērā uz nākotni vērstu pieeju, un nav jāaprobežojas tikai ar jautājumu par Islandes “reputāciju”, kas konkrētajai sabiedrības daļai ir bijusi vai kas tai nākotnē varētu būt saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuri aptverti ar apstrīdētajām preču zīmēm. Turklāt Islandes dažādās iezīmes ir svarīgas, lai noteiktu, cik lielā mērā attiecīgo preču vai pakalpojumu ģeogrāfiskajai izcelsmei no ieinteresēto personu viedokļa var būt nozīme, novērtējot attiecīgo preču vai pakalpojumu kvalitāti vai citas īpašības. Šo pašu iemeslu dēļ Vispārējā tiesa nospriež, ka Paplašinātā apelācijas padome pamatoti ir ņēmusi vērā ekonomisko labklājību, tostarp iekšzemes kopprodukta, kvalificēta darbaspēka vai dažādu nozaru klātbūtnes novērtējumu, jo šie kritēriji varētu ļaut noteikt, vai Islande varētu kļūt zināma vai pazīstama kā attiecīgo preču un pakalpojumu ģeogrāfiskās izcelsmes vieta.
Turpinājumā attiecībā uz precēm, kuras ietver augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus un cilvēku patēriņam paredzētus šķidrumus, Vispārējā tiesa uzskata, ka apstrīdētajām preču zīmēm ir aprakstošs raksturs attiecībā uz šīm precēm. Tā, apstrīdēto preču zīmju reģistrācijas datumā Islande ražoja un eksportēja šādas preces un varēja ražot citas preces, līdz ar to, ja kāda no šīm precēm tiek tirgota ar kādu no apstrīdētajām preču zīmēm, tās var tikt uztvertas kā tādas, kuru izcelsme ir šī valsts. Turklāt, pieņemot, ka pašreizējais pārtikas produktu eksports no Islandes kopumā nav relatīvi nozīmīga tās eksporta daļa, Vispārējā tiesa uzskata, ka šis apgalvojums neļauj apšaubīt aprakstošo saikni starp preču zīmi un aptvertajām precēm, jo tajā nav ņemts vērā perspektīvs skatījums par saikni, kas saprātīgi var tikt veidota starp apstrīdēto preču zīmi un aptvertajām precēm.
Visbeidzot Vispārējā tiesa konstatē, ka Paplašinātā apelācijas padome ir veikusi detalizētu apstrīdēto preču zīmju aprakstošā rakstura analīzi, ņemot vērā visas attiecīgās preces un pakalpojumus. Turklāt attiecībā uz grafisko preču zīmi “Iceland” (
6) tā papildus norāda, ka ne apstrīdētās preču zīmes tipogrāfiskais noformējums, ne krāsa nepiešķir tai neierastu vai uzkrītošu efektu. Proti, minētās preču zīmes vārdiskais elements ir attēlots standarta balto burtu šriftā bez jebkādām tipogrāfiskām īpatnībām. Lai gan, protams, tas ir izvietots uz sarkana, oranža un dzeltena taisnstūra fona, kura dzeltenā un oranžā krāsa rada nedaudz izbalējušu iespaidu, krāsainais fons, jo īpaši oranžā un dzeltenā krāsa, pēc būtības ir ierasts reklāmā vai uz iepakojuma, tāpēc patērētājs to uzskata par dekoratīvu elementu. Šādos apstākļos attiecīgās apstrīdētās preču zīmes grafiskie elementi kalpo tikai šīs preču zīmes vārdiskā elementa izcelšanai un nekādā veidā nemaina šī elementa sniegto aprakstošo saturu.
7) par preču zīmes ietekmes ierobežošanu, kas ļautu izmantot nosaukumu “Islande” tikai Islandes komercsabiedrībām, Vispārējā tiesa atgādina, ka šīs tiesību normas mērķis it īpaši ir risināt problēmas, kas rodas, ja ir reģistrēta preču zīme, kas pilnībā vai daļēji veido kādu ģeogrāfisku nosaukumu, un tā nepiešķir trešām personām tiesības izmantot šādu nosaukumu kā preču zīmi, bet tikai nodrošina, ka tās var to izmantot aprakstošā veidā, t.i., kā norādi uz ģeogrāfisko izcelsmi, ar nosacījumu, ka tā izmantošana atbilst godīgai rūpnieciskai vai komerciālai praksei. Turklāt apstāklis, ka Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punkts nodrošina, ka visi saimnieciskās darbības subjekti var brīvi izmantot norādes, kas attiecas uz preču vai pakalpojumu īpašībām, neļauj nodrošināt šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošo vispārējo interešu aizsardzību. Gluži pretēji – minētais apstāklis norāda uz interesi, lai Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, paredzētais absolūtais spēkā neesības pamats faktiski tiktu piemērots visiem apzīmējumiem, kas var apzīmēt to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem tos lūgts reģistrēt kā preču zīmi.
1) Atbilstoši 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām preces un pakalpojumi ietilpst 7., 11., 16., 29.–32. un 35. klasē un 29., 30. un 35. klasē.
2) Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi ( OV 1994, L 11, 1. lpp. ) 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta – kas kļuvis par Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi ( OV 2009, L 78, 1. lpp. ) 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurš savukārt aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi ( OV 2017, L 154, 1. lpp. ) 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, – izpratnē.
3) Iepriekš minētās Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta – kas kļuvis par iepriekš minētās Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurš savukārt aizstāts ar iepriekš minētās Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, – izpratnē.
4) Pieteikuma par spēkā neesības atzīšanu iesniedzēju apgalvojumu, ka attiecīgās preču zīmes ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai (Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta (kļuvis par Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas savukārt kļuvis par Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu) un Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta (kļuvis par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, kas savukārt kļuvis par Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu) tiesību normu izpratnē), Paplašinātā apelācijas padome noraidīja kā nepieņemamu tā novēlotas iesniegšanas dēļ. Tādējādi šo jautājumu nav izskatījusi ne Apelācijas padome, ne vēlāk Vispārējā tiesa.
5) Lieta Iceland Foods / EUIPO – Íslandsstofa
(Promote Iceland) u.c. (“ICELAND”) (T‑105/23) par vārdisko preču zīmi “ICELAND” un lieta Iceland Foods / EUIPO – Icelandic Trademark (“Iceland”) (T‑106/23) par grafisko preču zīmi “Iceland”.
6) Spriedums, 2025. gada 16. jūlijs, Iceland Foods/EUIPO – Icelandic Trademark (Iceland) ( T‑106/23 , EU:T:2025:730 ).
7) Kļuvis par Regulas Nr. 207/2009 12. panta b) punktu, kas savukārt kļuvis par Regulas 2017/1001 14. panta b) punktu.
Tekstas iš mūsų archyvo (Europos Sąjungos leidinių biuro „Cellar“ duomenys). Commission Decision 2011/833/EU — free reuse incl. commercial; attribution to EUR-Lex / Court of Justice of the European Union required; EUR-Lex is not the authentic record of the Court.