1Ar šo prejudiciālo jautājumu Bács - Kiskun Megyei Bíróság (Bāčas–Kiškunas Apgabaltiesa, Ungārija) vēlas noskaidrot, vai valsts noteiktā transportlīdzekļu reģistrācijas nodeva ir pretrunā ar a) EKL 23. un 25. pantu, kuri aizliedz ievedmuitas nodokļus, kā arī citus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību dalībvalstu starpā; b) EKL 90. pantu, kas aizliedz iekšējos nodokļus, kas ir diskriminējoši attiecībā pret citu dalībvalstu precēm; vai c) Sestās PVN direktīvas (2) 33. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstis var saglabāt vai ieviest jebkādus nodokļus, nodevas vai maksājumus, ko nevar nosaukt par apgrozījuma nodokļiem, ar nosacījumu, ka tie nerada formalitātes, kas saistītas ar Kopienas iekšējo robežu šķērsošanu. Attiecīgā nodeva tiek uzlikta katram transportlīdzeklim, kad tas pirmo reizi dalībvalstī ir nodots ekspluatācijā, un tās lielumu nosaka transportlīdzekļa tehniskie rādītāji un vides klasifikācija neatkarīgi no vērtības.
2Jautājumi par šo pašu reģistrācijas nodevu Tiesai tika uzdoti arī lietā C‑290/05 Nádasdi , kurā arī es šodien sniedzu savus secinājumus. Tomēr tajā lietā jautājumi īpaši aprobežojas ar nodevu par lietotiem transportlīdzekļiem un tās saderību ar EKL 90. pantu.
3EKL 23. pantā (3) noteikts:
“1. Kopienas pamats ir muitas savienība, kas aptver visu preču tirdzniecību un paredz dalībvalstīm aizliegt savstarpējas ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību [..].
2[..] 25. pants [..] attiecas uz dalībvalstu ražojumiem un trešo valstu ražojumiem, kas dalībvalstīs ir brīvā apgrozībā.”
4EKL 25. pantā noteikts:
“Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, kā arī citi maksājumi ar līdzīgu iedarbību dalībvalstu starpā ir aizliegti. Šis aizliegums attiecas arī uz fiskāliem muitas nodokļiem.”
5EKL 90. pantā noteikts:
“Dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.
Dalībvalstis turklāt neuzliek citu dalībvalstu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.”
6Sestās direktīvas 33. panta 1. punktā noteikts:
“Neskarot citus Kopienas noteikumus, jo īpaši tos, kas noteikti spēkā esošajos Kopienas normatīvajos aktos par vispārējiem nosacījumiem kā glabāt, pārvietot un uzraudzīt ražojumus, uz kuriem attiecas akcīzes nodoklis, šī direktīva nekavē dalībvalsti saglabāt vai ieviest nodokli par apdrošināšanas līgumiem, azartspēļu un derību nodokli, akcīzes nodokli, valsts nodevas un vispār jebkurus nodokļus vai maksājumus, ko nevar uzskatīt par apgrozījuma nodokļiem, tomēr ar noteikumu, ka šie nodokļi vai maksājumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas.”
7Tiesa šīs normas ir vairākkārt izvērtējusi, īpaši attiecībā uz valstu nodokļiem, ar ko tiek aplikti no citām dalībvalstīm importētie transportlīdzekļi.
8Pirmkārt, Tiesa ir pastāvīgi spriedusi, ka EKL 25. panta normas par maksājumiem ar līdzīgu iedarbību un EKL 90. panta normas par diskriminējošiem iekšējiem nodokļiem nevar piemērot vienlaicīgi, kā rezultātā viens un tas pats maksājums nevar vienlaicīgi ietilpt abās kategorijās (4) .
9Šajā sakarā naudas maksājums par transportlīdzekļa reģistrāciju, kas tiek iekasēts nevis tāpēc, ka transportlīdzeklis šķērso dalībvalsts robežu, bet tāpēc, ka tas pirmo reizi tiek reģistrēts šīs valsts teritorijā, jāuzskata par precēm piemērojamo iekšējo nodokļu vispārīgās sistēmas sastāvdaļu un tāpēc jāpārbauda atbilstoši EKL 90. pantam (5) .
10Attiecībā uz lietoto transportlīdzekļu aplikšanu ar nodokļiem EKL 90. panta izpratnē svarīgākos Tiesas nolēmumus (6) esmu apkopojusi savu secinājumu lietā Nádasdi 4.–22. punktā, uz kuru es atsaucos.
11No šīs judikatūras var secināt, ka, lai tas būtu saderīgs ar EKL 90. panta pirmo daļu, valsts nodoklis, kas iekasējams tikai vienreiz par katru transportlīdzekli, pirmo reizi to reģistrējot dalībvalstī, tā kā tas skar lietotos transportlīdzekļus, jāaprēķina tā, lai izvairītos no jebkādas diskriminācijas attiecībā uz transportlīdzekļiem no citām dalībvalstīm. Tādēļ tāds nodoklis nedrīkst importētām lietotām automašīnām radīt apgrūtinājumu, kas pārsniegtu ietvertā nodokļa apgrūtinājumu, kas ietverts cenā par tādu pašu transporta līdzekli, kas pirmo reizi reģistrēts tajā pašā dalībvalstī tā pastāvēšanas laika agrākā brīdī.
12Šajos spriedumos Tiesa arī inter alia precizēja, ka, novērtējot saderīgumu ar EKL 90. pantu, jāņem vērā detalizētie noteikumi par nodokļu iekasēšanu; par to, ka vides aizsardzības mērķu izvirzīšana neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izvairīties no diskriminācijas; par to, ka vērtības samazinājums nav individuāli jānovērtē katrā lietā, bet tas drīkst pamatoties uz kritērijiem vai tabulām, kurās izmantoti attiecīgi kritēriji, lai sniegtu pareizu samazinātās vērtības novērtējumu; un par to, ka īpašniekam jābūt iespējai apstrīdēt šādu kritēriju vai tabulu piemērošanu gadījumos, ja ar tām netiek ņemts vērā konkrētā transportlīdzekļa patiesais raksturojums.
13EKL 90. panta pirmā daļa attiecas uz jaunu transportlīdzekļu aplikšanu ar nodokļiem tikai tad, ja tas ir vietējais ražojums. Ja šāda aplikšana ar nodokļiem atklāti nediskriminē no citām dalībvalstīm importētus transportlīdzekļus, kas skaidri būtu pretrunā ar šo tiesību normu, tad tomēr varētu rasties jautājums, vai tas ir veidots tā, lai būtu ar netieši diskriminējošu vai aizsargājošu iespaidu. Šajā sakarā Tiesa ir nospriedusi, ka nodokļu sistēmu nevar uzskatīt par diskriminējošu tikai tāpēc, ka tikai importētās preces, it īpaši no citām dalībvalstīm importētās preces, ietilpst visvairāk ar nodokļiem apliktajā preču kategorijā, ar nosacījumu, ka likmju atšķirība nenostāda labākā stāvoklī vietējā ražojuma transportlīdzekļu ražošanu salīdzinājumā ar no citām dalībvalstīm importēto preču pārdošanu (7) .
14EKL 90. panta otrā daļa aizliedz tādus iekšējos nodokļus, kas sniedz “netiešu finansiālu aizsardzību, kas iespaido importētās preces, kuras, lai arī nav līdzīgas vietējiem ražojumiem [EKL 90.] panta pirmās daļas izpratnē, tomēr atrodas konkurējošās attiecībās ar dažām no tām, pat ja tikai daļēji, netieši vai iespējami” (8) . Šķiet, ka nav lietu, kurās būtu nospriests vai pat tikai izteikts pieņēmums, ka ievesto transportlīdzekļu aplikšana ar nodokļiem sniedz netiešu aizsardzību precēm, kas nav transportlīdzekļi.
15Visbeidzot, Tiesa konsekventi ir lēmusi, ka maksājuma atzīšana par apgrozījuma nodokli Sestās PVN direktīvas 33. panta 1. punkta izpratnē ir atkarīga no tā, vai šim maksājumam piemīt PVN būtiskās pazīmes šīs direktīvas izpratnē. Par šādām būtiskām pazīmēm atzīstams: tas, ka šāds nodoklis parasti piemērojams darījumiem, kas saistīti ar precēm vai pakalpojumiem; tas ir proporcionāls ar nodokli apliekamās personas iekasētajai cenai par tās piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem; to iekasē katrā ražošanas un izplatīšanas procesa posmā, ieskaitot mazumtirdzniecību, neatkarīgi no iepriekš notikušo darījumu skaita; un ar nodokli apliekamā persona samazina maksājamo nodokli par procesa iepriekšējos posmos samaksāto naudas summu tā, ka katrā konkrētajā posmā nodoklis piemērojams vienīgi tajā posmā pievienotajai vērtībai un galīgais nodokļa slogs, visbeidzot, gulstas uz patērētāju (9) .
16Spriedumā lietā Tulliasiamies un Siilin (10) Tiesa nosprieda, ka Somijas “pievienotās vērtības nodoklis automašīnas nodoklim” – kurā maksājamais lielums bija noteikta procentu daļa no “automašīnas nodokļa”, kas aprēķināms, pamatojoties uz transportlīdzekļa ar nodokli apliekamo vērtību – neietver PVN būtiskās pazīmes. Pirmkārt, tas nebija vispārējs nodoklis, jo tas nebija paredzēts, lai aptvertu visus ekonomiskos darījumus dalībvalstī, bet attiecās vienīgi uz ierobežotu preču grupu, proti, noteiktām automašīnām. Otrkārt, nodokļa lielums nebija proporcionāls preču cenai, bet tikai netieši atkarīgs no transportlīdzekļa cenas. Treškārt, tas nebija jāmaksā katrā ražošanas un izplatīšanas procesa posmā, bet vienīgi, iekasējot automašīnas nodokli, un šai nolūkā attiecīgajā ražošanas un izplatīšanas posmā ar nodokli nebija jāapliek pievienotā vērtība, bet gan kopīgā vērtība.
17Viens priekšnosacījums, lai reģistrētu pasažieru automašīnu vai autofurgonu (11) izmantošanai pa Ungārijas ceļiem, ir reģistrācijas nodevas ( regisztrációs adó ) samaksa.
18Pirms 2004. gada 1. februāra patēriņa nodeva ( fogyasztási adó ) tika iekasēta par šādiem transportlīdzekļiem. Tā bija vienreizēji maksājama summa, kas tika aprēķināta kā proporcija no deklarētās vērtības, šo proporciju noteica saskaņā ar noteiktām transportlīdzekļa izmantošanas pazīmēm.
19No šī datuma ar 2003. gada likumu Nr. CX (Likums par reģistrācijas nodevu) patēriņa nodokli aizstāja reģistrācijas nodeva. Reģistrācijas nodeva tiek iekasēta kā fiksēta summa par katru transportlīdzekļa klasi. Būtībā transportlīdzekļus klasificē pēc dzinēja veida (12) un tilpuma, un pēc vides aizsardzības kategorijas (13) . Šajās kategorijās ietilpst arī “muzeja tipa” transportlīdzekļi un “citi” transportlīdzekļi. Nodevas lielums nav saistīts ar transportlīdzekļa vērtību. Tā ir piemērojama bez atšķirībām attiecībā uz importētiem transportlīdzekļiem (jauniem vai lietotiem) un attiecībā uz Ungārijā ražotiem transportlīdzekļiem.
20Citi nodokļi (ieskaitot ikgadējo nodokli) arī ir piemērojami motorizētajiem transportlīdzekļiem, bet tie šajā lietā netiek apskatīti. Pretēji dažiem no šiem nodokļiem reģistrācijas nodevu tomēr parasti neatmaksā, ja transportlīdzeklis atkal jāizņem no ekspluatācijas.
212004. gada 28. decembrī prasītāja pamata prāvā Nēmeta [ Németh ] sāka reģistrācijas nodevas maksāšanas procesu par Vācijā nopirktu vieglo automašīnu Ford Mondeo (14) ar 1998 cm 3 tilpuma dīzeļmotoru un vides aizsardzības 7. kategoriju. Pamatojoties uz to, nodokļu iestāde noteica reģistrācijas nodevu HUF 390 000 (aptuveni EUR 1550) apmērā.
22Nēmeta šo lēmumu pārsūdzēja, pamatojot ar to, ka nodevas uzlikšana pārkāpj Kopienu tiesības. Viņa apgalvoja, ka reģistrācijas nodeva pēc būtības ir importa muitas nodoklis un kā tāds Kopienas iekšienē ir aizliegts saskaņā ar EKL 23. un 25. pantu. Pakārtoti viņa norādīja, ka to var uzskatīt par EKL 90. pantā aizliegtu iekšējo nodokli vai arī par Sestās PVN direktīvas 33. pantā aizliegtu apgrozījuma nodokli.
23Nodokļu iestāde atstāja spēkā savu lēmumu, pamatojot ar to, ka tā ir atbildīga par valsts likumu piemērošanu tādā redakcijā, kādā tie pieņemti, nevis par jautājuma izlemšanu, vai valsts likumi pārkāpj Kopienu tiesības.
24Nēmeta tagad lūdz tiesas ceļā pārskatīt šo lēmumu. Viņa aizstāv savu nostāju par to, ka Likuma par reģistrācijas nodevu normas ir pretrunā ar Kopienu tiesībām, kuras nodokļu iestādei ir pienākums piemērot. Nodokļu iestāde apgalvo, ka likumdevēja pieņem tās tiesību normas ir saistošas un neparedz tai rīcības brīvību.
25Ņemot vērā šos argumentus, valsts tiesa, kas izskaidro, ka tā darbojas kā pirmā un pēdējā instance šāda veida lietās, ir nolēmusi lūgt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:
1) Vai tādu valsts nodevu kā Ungārijas reģistrācijas nodeva var uzskatīt par muitas nodokli vai maksājumu ar līdzīgu iedarbību?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tādu valsts nodevu kā Ungārijas reģistrācijas nodeva, kuras samaksa ir priekšnosacījums vieglās automašīnas reģistrācijai un nodošanai ekspluatācijā, var uzskatīt par kādu importa nodokļa formu?
3) Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai tāda valsts nodeva kā Ungārijas reģistrācijas nodeva ir saderīga ar EKL 90. panta vai Direktīvas 77/388/EEK 33. panta prasībām, vai arī minētā nodeva pārkāpj kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumus?
4) Vai tāds valsts nodeva kā Ungārijas reģistrācijas nodeva ir saderīga ar Kopienu tiesību to pašreizējā attīstības stadijā prasībām, ja reģistrācijas nodevas apmērs jaunām un lietotām vieglajām automašīnām, neņemot vērā transportlīdzekļa klasifikāciju atbilstoši vides aizsardzības prasībām, nekādā veidā neatspoguļo lietoto automašīnu vērtības samazināšanos un tiek piemērots pilnīgi neatkarīgi no tā, kad transportlīdzeklis pirmoreiz tika nodots ekspluatācijā un cik ilgi tas jau ir (likumīgā) lietošanā?
26Netika saņemts pieteikums ar iemesliem, kāpēc lietas dalībnieki vēlētos tikt uzklausīti. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 44.a. pantam nenotika tiesvedības mutvārdu daļa.
27Ungārijas valdība izsaka zināmas šaubas par uzdoto jautājumu pieņemamību. Tā uzskata, ka iesniedzējtiesa nav pienācīgi norādījusi iemeslus, kādēļ tā ir izlēmusi lūgt prejudiciālo nolēmumu, it īpaši attiecībā uz trešo (par saderību ar EKL 90. pantu un Sestās PVN direktīvas 33. pantu) un ceturto jautājumu (tāda nodokļa, kurā neņem vērā nolietojumu, vispārīga saderība ar Kopienu tiesībām).
28Tā atsaucas uz judikatūru par to, ka valsts tiesai jāsniedz vismaz kāds izskaidrojums par to Kopienu tiesību normu izvēli, kuras tā lūdz interpretēt, un par saikni starp šīm tiesību normām un valsts likumdošanu, kas piemērojama šajā tiesā izšķiramajā strīdā. Bez šādas informācijas Tiesai pietrūkst faktiskā un juridiskā materiāla, kas vajadzīgs, lai sniegtu noderīgu atbildi uz jautājumiem. Sniegtajai informācijai jābūt arī tādai, lai ļautu dalībvalstu valdībām un citām ieinteresētajām personām iesniegt apsvērumus (15) .
29Lai arī es saprotu Ungārijas valdības šaubas, es neuzskatu, ka tās ir pietiekamas, lai attaisnotu atteikumu sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ne tikai pati Ungārijas valdība, bet arī Polijas valdība un Komisija ir uzskatījusi par iespējamu iesniegt apsvērumus par visiem četriem jautājumiem, lai arī tās zināmā mērā ir interpretējušas un pārformulējušas šos jautājumus. Es domāju, ka Tiesa var izmantot līdzīgu pieeju.
30Pirmais un otrais jautājums attiecas uz saderību ar EKL 23. un 25. pantu un uz ievedmuitas nodokli. Es ierosinu tos apskatīt kopā.
31Trešais jautājums attiecas uz saderību ar EKL 90. pantu, no vienas puses, un ar Sestās PVN direktīvas 33. pantu, no otras puses. Es ierosinu šos divus aspektus apskatīt atsevišķi.
32Visbeidzot, ceturtais jautājums attiecas uz saderību ar “Kopienu tiesībām to pašreizējā attīstības stadijā”. Tajā nav precizēts kāds Kopienu tiesību aspekts, attiecībā uz kuru saderība būtu novērtējama, un, manuprāt, tādēļ tam jāaprobežojas ar rīkojumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu minētajām tiesību normām, kas ir pirmo trīs jautājumu pamatā. Tomēr tas attiecas uz īpašu jautājumu par lietotu automašīnu vērtības samazinājuma neatspoguļošanu. Šim jautājumam patiesībā ir nozīme tikai attiecībā uz diskriminējošiem iekšējiem nodokļiem un tādējādi uz saderību ar EKL 90. pantu. Tāpēc tas pieder trešā jautājuma pirmajai daļai.
Ievedmuitas nodoklis (pirmais un otrais jautājums)
33Savos apsvērumos Nēmeta īpaši (16) uzskata, ka reģistrācijas nodeva patiesībā ir naudas maksājums, kam ir muitas nodoklim līdzīga iedarbība. Viņas būtiskākos argumentus šajā sakarā var rezumēt tā.
34Reģistrācijas nodeva nav nodoklis par automašīnas lietošanu. Šo uzdevumu pilda atsevišķs nodoklis (17), un kā nodokli par lietošanu to atmaksā, ja transportlīdzekli izņem no ekspluatācijas, pat ja tas notiek uz laiku. Turpretī reģistrācijas nodeva – līdzīgi kā muitas nodoklis, ar kuru tā tādējādi ir salīdzināma – ir atmaksājama, ja transportlīdzekli eksportē atpakaļ. Turklāt būtu samāksloti sacīt, ka svarīgākais notikums, iekasējot reģistrācijas nodevu, ir transportlīdzekļa nodošana ekspluatācijā, nevis tā importēšana, jo tikai ar ļoti nelieliem īpaši svarīgiem izņēmumiem vienīgais mērķis transportlīdzekļa ievešanai ir tā lietošana. Runājot par valsts ieņēmumu turpinātību, patēriņa nodeva pirmo reizi tika ieviesta, lai izlīdzinātu muitas nodokļa radītos zaudējumus (18), tad to aizstāja reģistrācijas nodeva. Transportlīdzekļa reģistrācija Ungārijā ietver arī citas procedūras un citas nodevas, tā ka reģistrācijas nodeva patiesībā nav saistīta ar reģistrācijas prasībām. Iekasējamā summa ir tikai zināmā mērā un netieši saistīta ar patieso videi nodarītā kaitējuma, ko rada transportlīdzeklis, pakāpi: tā ir tikpat cieši saistīta ar vērtību, izmantojot dzinēja tilpumu, un tādējādi to tāpat kā muitas nodokli var uzskatīt par ad valorem nodevu. Saskaņā ar Nēmetas iesniegtajiem datiem kopš reģistrācijas nodevas ieviešanas lietotu transportlīdzekļu imports Ungārijā ir samazinājies par 74,3 %, kas tādējādi parāda tādas nodevas funkciju tirdzniecības ierobežošanā, kas ir līdzīga muitas nodoklim.
35Turpretī Ungārijas un Polijas valdība, kā arī Komisija ir vienisprātis, ka Ungārijas reģistrācijas nodeva nav ievedmuitas nodoklis vai maksājums ar līdzīgu iedarbību, ko aizliedz EKL 23. un 25. pants, vai patiešām jebkāda veida importa nodoklis kā tāds. Es tam piekrītu un nesaredzu Nēmetas apsvērumos neko tādu, kas varētu ietekmēt šo uzskatu.
36Pirmkārt un galvenokārt, no spriedumiem lietās De Danske Bilimportører un Weigel (19) izriet, ka naudas maksājums, reģistrējot motorizētos transportlīdzekļus, ir principā iekasējams nevis tāpēc, ka transportlīdzeklis šķērso dalībvalsts, kura to uzliek, robežu, bet šo transportlīdzekli reģistrējot šīs valsts teritorijā. Šāds maksājums jāuzskata par iekšējo preču nodokļu vispārējās sistēmas sastāvdaļu. Tāpēc tas jāpārbauda atbilstoši EKL 90. pantam.
37Turklāt šķiet, ka reģistrācijas nodeva ir uzlikta ne tikai Ungārijā importētajiem transportlīdzekļiem, bet saskaņā ar tādām pat likmēm un, balstoties uz tādiem pat kritērijiem, arī transportlīdzekļiem, kas tur ražoti (20) . Šādos apstākļos ir skaidrs, ka izšķirošais notikums ir diezgan atšķirīgs no ievešanas vai robežas šķērsošanas.
38Neapšaubāmi Nēmetai ir taisnība, sakot, ka reģistrācijas nodeva patiesībā tiek iekasēta par visiem ievestajiem transportlīdzekļiem ļoti drīz pēc to ievešanas. Tomēr ir arī taisnība, kā viņa pati piekrīt, ka par dažiem transportlīdzekļiem notiek izvairīšanās no šī nodokļa maksāšanas. Daži ir paredzēti lietošanai vienīgi uz publiskajām šosejām, daži – vienīgi izrādīšanai muzejā vai kolekcijā, daži varbūt vienīgi kā rezerves daļu avots. Neviena no šīm kategorijām nav jāreģistrē saistībā ar ekspluatāciju uz ceļa; un tādējādi par tām nebūs jāmaksā reģistrācijas nodeva pēc to ievešanas.
39Citas reģistrācijas nodevas pazīmes, uz kurām Nēmeta vērš uzmanību un kuras, viņasprāt, parāda tās līdzību ar muitas nodokli, neietekmē manu viedokli.
40Pirmkārt, tas, ka reģistrācijas nodevu var atgūt apstākļos, kas līdzīgi apstākļiem, kuros var atgūt arī muitas nodokli (21), nekādā ziņā nenosaka, ka abi tiek iekasēti saistībā ar vienu un to pašu notikumu. Katrā ziņā Nēmeta atzīst, ka reģistrācijas nodevu var atgūt arī transportlīdzekļa zādzības vai bojāejas gadījumā – apstākļos, kuri nevienā sistēmā nevarētu radīt iemeslu muitas nodokļa atmaksai.
41Otrkārt, nav būtiski, ka reģistrācijas nodevu varēja vismaz daļēji ieviest tādēļ, lai izlīdzinātu ieņēmumu iztrūkumu, ko radīja tirdzniecībā starp dalībvalstīm atceltais muitas nodoklis. Visu nodokļu galvenais mērķis ir palielināt ieņēmumus. Viena nodokļa būtība nenosaka cita nodokļa, kas šī iemesla dēļ ieviests tā aizvietošanai, būtību.
42Treškārt, arī tad, ja reģistrācijas nodevas lielums ir zināmā mērā saistīts ar transportlīdzekļa vērtību, un ja tas to padara par ad valorem nodevu līdzīgi muitas nodoklim, nemainīgs paliek tas, ka daudzas citas nodevas – piemēram, akcīzes nodoklis un PVN – arī ir ad valorem nodokļi vai arī tiem ir spēcīgs ad valorem elements, bet tie ir pilnībā iekšējās nodokļu sistēmas sastāvdaļas.
43Visbeidzot, pat ja reģistrācijas nodevas ieviešana ir izraisījusi lietotu transportlīdzekļu importa samazinājumu Ungārijā, kam tādējādi ir ierobežojoša ietekme uz tirdzniecību, tomēr pats par sevi tas nav būtiski novērtējumam saskaņā ar EKL 23. un 25. pantu. Šie panti neaizliedz jebkuru pasākumu, kas ierobežo tirdzniecību, bet gan “ikvienu finansiālu maksājumu neatkarīgi no tā nosaukuma un piemērošanas veida, kas vienpusēji uzlikts precēm tā iemesla dēļ, ka tās šķērso robežu” (22) . EKL 28. pants aizliedz “importa kvantitatīvos ierobežojumus un citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību”. Tomēr, nerunājot par to, ka Tiesai netika lūgts novērtēt Ungārijas reģistrācijas nodevu saistībā ar EKL 28. pantu, judikatūrā noteikts, ka šis pants “neattiecas uz tirdzniecības šķēršļiem, uz kuriem attiecas citas Līguma speciālās tiesību normas, bet uz finansiāliem šķēršļiem vai šķēršļiem ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību, uz kuriem attiecas EKL 23., 25. un 90. pants, neattiecas EKL 28. pantā noteiktais aizliegums” (23) .
44Attiecīgi, tā kā Ungārijas reģistrācijas nodeva nepārprotami ir nodokļu maksājums, kuru neiekasē tāpēc, ka transportlīdzekļi, uz kuriem tas attiecas, šķērso robežu, tas jānovērtē, ņemot vērā EKL 90. pantu.
Diskriminējoši iekšējie nodokļi (trešā jautājuma pirmā daļa un ceturtais jautājums)
45Manos secinājumos lietā Nádasdi es analizēju tāda nodokļa kā Ungārijas reģistrācijas nodeva pazīmes tiktāl, ciktāl tā skar lietotās automašīnas, ņemot vērā EKL 90. panta pirmo daļu. Es izdarīju šādus secinājumus:
“1) Lai noteiktu, vai nodeva, ko piemēro automašīnām brīdī, kad tās pirmo reizi tiek nodotas ekspluatācijā dalībvalstī, ir saderīga ar EKL 90. panta pirmo daļu, ciktāl tas ir attiecināms uz lietotiem transportlīdzekļiem, šīs nodevas sekas attiecībā uz šādu tikko no citas dalībvalsts ievestu transportlīdzekļu vērtību ir jāsalīdzina ar atlikušās reģistrācijas nodevas sekām attiecībā uz līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau nodoti ekspluatācijā pirmajā dalībvalstī un par kuriem jau iepriekš ir samaksāta tāda pati nodeva. Salīdzinājums ar lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau nodoti ekspluatācijā dalībvalstī, pirms stājās spēkā šāda nodeva, nav ņemams vērā.
2) Nodeva, ko piemēro lietotām automašīnām, kad tās pirmo reizi tiek nodotas ekspluatācijā dalībvalstī, un kuras apmērs noteikts, neņemot vērā transportlīdzekļa vērtības faktisko samazinājumu, un kura tādējādi, to piemērojot tādiem pašiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citas dalībvalsts, pārsniedz atlikušo nodevas daļu, kas iekļauta līdzīgu valsts teritorijā jau reģistrētu lietotu transportlīdzekļu vērtībā, attiecībā uz pārmaksāto nodevu nav saderīga ar EKL 90. panta pirmo daļu.
3) Šo nesaderību neietekmē fakts, ka ar attiecīgo nodevu ir paredzēts sekmēt ar vidi saistītus mērķus vai ka to piemēro, pamatojoties tikai uz objektīviem ar vides aizsardzību saistītiem kritērijiem.”
46Argumentācijai par to, kā es nonācu pie šiem secinājumiem, es atsaucos uz saviem secinājumiem tajā lietā. Šajā lietā iesniegumos Tiesai es neesmu konstatējusi neko tādu, kas varētu ietekmēt manus tur gūtos uzskatus.
47Tomēr, tā kā trešajā jautājumā iesniedzējtiesa lūdz vadlīnijas par saderību ar EKL 90. pantu kopumā un tā kā tikai tās ceturtais jautājums tieši saistīts ar lietotām automašīnām, tad šis novērtējums jāpapildina ar īsu nostājas pārbaudi attiecībā uz nodevas piemērošanu jaunām automašīnām un arī attiecībā uz EKL 90. panta otro daļu.
48Tiktāl, ciktāl tas attiecas uz jauniem transportlīdzekļiem, no lietas materiāliem izriet, ka reģistrācijas nodevas piemērošana Ungārijā ražotām automašīnām nekādi neatšķiras no citur ražotajām. Nav arī sacīts, ka tam būtu veicinoša ietekme uz pašmāju ražoto transportlīdzekļu pārdošanu attiecībā pret no citām dalībvalstīm ievesto transportlīdzekļu pārdošanu (24) . Attiecīgi pēdējie minētie netiek pārmērīgi aplikti ar iekšējiem nodokļiem salīdzinājumā ar līdzīgām vietējām precēm; un nodeva, ciktāl tā ir piemērojama jauniem transportlīdzekļiem, šķiet saderīga ar EKL 90. panta pirmo daļu.
49EKL 90. panta otrā daļa aizliedz tādus iekšējos nodokļus, kas pieļautu netiešu aizsardzību vietējām precēm, kuras, lai arī nelīdzinās ievestajām precēm pirmā punkta izpratnē, tomēr konkurē ar tām.
50Šajā lietā attiecīgās ievestās preces ir pasažieru automašīnas un motorizētie autofurgoni, kā jauni, tā lietoti, un Ungārijā ir līdzīgas vietējās preces. Nav teikts, ka būtu citas vietējās preces, kuras nebūtu līdzīgas, bet kuras “tomēr atrodas konkurējošās attiecībās ar dažām no [ievestajām precēm], pat ja tikai daļēji, netieši vai iespējami” (25) . Patiešām ir grūti iedomāties, kas varētu būt šīs preces. Attiecīgi, manuprāt, nav vietas vērtējumam saskaņā ar EKL 90. panta otro daļu.
Sestās direktīvas 33. pants (trešā jautājuma otrā daļa)
51No rīkojuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu, kā arī no Nēmetas nelielās norādes uz tiesību normu viņas apsvērumos izriet, ka viņa uzskata, ka Ungārijas reģistrācijas nodeva var būt pretrunā ar Sestās direktīvas 33. panta pirmo punktu, jo to varētu raksturot kā apgrozījuma nodokli.
52Tomēr šīs tiesību normas redakcija nav tik vienkārša kā tiešs šādu nodokļu aizliegums. Tā atļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest nodokļus, “ko nevar nosaukt par apgrozījuma nodokļiem”, ar nosacījumu , ka tie “dalībvalstu savstarpējā tirdzniecībā nerada formalitātes, kas saistītas ar Kopienas iekšējo robežu šķērsošanu”. Trešajā jautājumā valsts tiesa vienkārši vaicā, vai tāds nodoklis kā attiecīgā nodeva ir saderīgs ar šo tiesību normu. Tādēļ man jāaplūko šie abi aspekti, lai arī nebūs vajadzīga gara pārbaude.
53Pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka Ungārijas reģistrācijas nodevai nav četru būtisko PVN pazīmju, kurām visām saskaņā ar Tiesas nemainīgo nostāju jābūt, lai nodokli varētu uzskatīt par Sestās direktīvas aizliegtu apgrozījuma nodokli. Šīs PVN pazīmes ir šādas:
54Tādai reģistrācijas nodevai kā aprakstītā nepiemīt neviena no šīm pazīmēm. Tā ir piemērojama vienīgi attiecībā uz ierobežotu preču veidu, proti, pasažieru automašīnām un motorizētajiem furgoniem. Tā nav proporcionāla šo preču cenai, bet ieturama saskaņā ar fiksētām likmēm atbilstoši tehniskajām pazīmēm, kuras var būt gan dārgiem jauniem transportlīdzekļiem, gan ļoti vērtību zaudējušiem lietotiem transportlīdzekļiem. Tā tiek ieturēta tikai vienā automašīnas ražošanas procesa posmā, – kad to pirmo reizi nodod ekspluatācijā Ungārijā. Nobeidzot, nav tiesību normas par jebkāda salīdzināma agrākā laika posmā samaksāta nodokļa samazinājumu.
55Otrkārt, kā es iepriekš esmu izskaidrojusi, aplikšana ar reģistrācijas nodevu nerada nekādas formalitātes, kas būtu saistītas ar robežu šķērsošanu. Noteicošais ir pirmais brīdis, kad transportlīdzeklis nodots ekspluatācijā Ungārijā. Transportlīdzekļi var būt ievesti no lietošanas uz sabiedriskajiem ceļiem atšķirīgu iemeslu dēļ, un tie tāpēc nav apliekami ar nodevu. Un nodeva ir piemērojama arī Ungārijā ražotiem transportlīdzekļiem, kuri nešķērso nevienu robežu.
56Ņemot vērā visus iepriekšējos apsvērumus, es uzskatu, ka Tiesai uz Bács‑Kiskun Megyei Bíróság uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem būtu jāsniedz šādas atbildes:
Pirmais un otrais jautājums
Trešais jautājums (pirmā daļa) un ceturtais jautājums
Trešais jautājums (otrā daļa)
(1) .
(2) – Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), vairākkārt grozīta; turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”).
(3) – Šobrīd EKL 23., 25. un 90. pantā ietvertie aizliegumi agrāk bija EK līguma 9., 12. un 95. pantā, uz kuriem atsaucas agrākā judikatūra. Konsekvences dēļ es tomēr visur tālāk izmantošu pašreizējo numerāciju.
(4) – Skat., piemēram, 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑387/01 Weigel ( Recueil , I‑4981. lpp., 63. punkts un tajā minētā judikatūra).
(5) – Skat. 2003. gada 17. jūnija spriedumu lietā C‑383/01 De Danske Bilimportører ( Recueil , I‑6065. lpp., 34. punkts) un 4. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Weigel , 65. punkts.
(6) – 1990. gada 11. decembra spriedums lietā C‑47/88 Komisija/Dānija ( Recueil , I‑4509. lpp.), 1995. gada 9. marta spriedums lietā C‑345/93 Nunes Tadeu ( Recueil , I‑479. lpp.), 1997. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑375/95 Komisija/Grieķija ( Recueil , I‑5981. lpp.), 2001. gada 22. februāra spriedums lietā C‑393/98 Gomes Valente ( Recueil , I‑1327. lpp.), 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C‑101/00 Tulliasiamies un Siilin ( Recueil , I‑7487. lpp.) un 4. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Weigel .
(7) – Skat., piemēram, 1995. gada 30. novembra spriedumu lietā C‑113/94 Casarin ( Recueil , I‑4203. lpp., 17. un turpmākie punkti un tajos minētā judikatūra).
(8) – 1995. gada 11. augusta spriedums apvienotajās lietās no C‑367/93 līdz C‑377/93 Roders ( Recueil , I‑2229. lpp., 38. punkts).
(9) – Skat. spriedumu lietā Tulliasiamies un Siilin , minēts 6. zemsvītras piezīmē, 98. un 99. punkts.
(10) – Turpat, 101. un turpmākie punkti.
(11) – Dažādas tiesību normas, kas šeit nav aplūkojamas, var tikt piemērotas attiecībā uz cita veida transportlīdzekļiem. Turpmāk tomēr es lietošu terminu “transportlīdzeklis”, lai apzīmētu vienīgi “pasažieru vieglo automašīnu vai motorizētu autofurgonu”, kuri apliekami ar reģistrācijas nodokli.
(12) – T.i., benzīna vai dīzeļdegvielas.
(13) – Šīs kategorijas iedalās no 1 līdz 10, acīmredzot būtībā pamatojoties uz izplūdes un skaņas emisiju. Videi draudzīgāku rādītāju apzīmē ar augstāku atzīmi. Reģistrācijas nodeva ņem vērā vienīgi, vai kategorija ir mazāka par 5 (kas rada lielāku nodevas likmi) vai tā ir 5 un vairāk (kas rada zemāku likmi).
(14) – Saskaņā ar Ungārijas valdības sacīto automašīna tika nopirkta kā lietota, bet tas nav precizēts ne rīkojumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu, ne Nēmetas apsvērumos.
(15) – 2003. gada 25. februāra spriedums lietā C‑445/01 Simoncello un Boerio ( Recueil , I‑1807. lpp., 22. un 23. punkts), 1995. gada 7. aprīļa spriedums lietā C‑167/94 Grau Gomis u.c. ( Recueil , I‑1023. lpp., 9. punkts) un 2004. gada 11. februāra spriedums apvienotajās lietās C‑438/03, C‑439/03, C‑509/03 un C‑2/04 Cannito u.c. ( Recueil , I‑1605. lpp., 8. punkts).
(16) – Nēmeta apstrīd vairākus reģistrācijas nodevas aspektus. Vairāki no tiem attiecas uz vispārīgu attaisnojumu iekasēt atsevišķu reģistrācijas nodokli un uz tā aprēķināšanā izmantoto metodi. Šeit es apkopoju viņas argumentus vienīgi tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar nodevas saderību ar Kopienu tiesību normām, par kurām valsts tiesa lūdz vadlīnijas.
(17) – Gépjárműadó , ieviests ar 1991. gada likumu LXXXII.
(18) – Tomēr es atzīmēju, ka Ungārijā patēriņa nodeva tika ieviesta 1991. gadā, bet ievedmuitas nodoklis importam no Eiropas Kopienas dalībvalstīm tika atcelts laikā no 1994. līdz 2001. gadam.
(19) – Minēts iepriekš 4. un 5. zemsvītras piezīmē; skat. iepriekš 9. punktu.
(20) – Nešķiet, ka šis punkts būtu minēts šīs lietas dokumentos, bet lūgumā atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem Nádasdi lietā precizēts, ka Ungārijā vieglās automašīnas ražo Magyar Suzuki Rt.
(21) – Vai kurā ungāru muitas nodoklis varētu būt iepriekš atgūts, jo, iespējams, ka Nēmetas iesniegums drīzāk saistīts ar to, nevis ar parastu muitas nodokli, kuru Ungārija kā Kopienas dalībvalsts tagad piemēro.
(22) – Skat., piemēram, 2002. gada 23. aprīļa spriedumu lietā C‑234/99 Nygård ( Recueil , I‑3657. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
(23) – Skat. iepriekš 5. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā De Danske Bilimportører , 32. punkts un tajā minētā judikatūra.
(24) – Skat. iepriekš 13. punktu.
(25) – Skat. iepriekš 14. punktu.
Tekstas iš mūsų archyvo (Europos Sąjungos leidinių biuro „Cellar“ duomenys). Commission Decision 2011/833/EU — free reuse incl. commercial; attribution to EUR-Lex / Court of Justice of the European Union required; EUR-Lex is not the authentic record of the Court.