Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa
Puses
Lieta C‑318/04
par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam,
ko 2004. gada 27. jūlijā cēla
Eiropas Parlaments , ko pārstāv H. Dauntjers Tebenss [ H. Duintjer Tebbens ] un A. Kaijola [ A. Caiola ], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītājs,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju , ko pārstāv P. Kaujpers [ P. Kuijper ], F. Benjons [ F. Benyon ], C. Doksijs [ C. Docksey ] un A. van Solinge [ A. Van Solinge ], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
ko atbalsta:
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste , ko pārstāv M. Bezels [ M. Bethell ], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā,
persona, kas iestājusies lietā.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [ V. Skouris ], palātu priekšsēdētāji P. Janns [ P. Jann ], K. V. A. Timmermans [ C. W. A. Timmermans ], A. Ross [ A. Rosas ] un E. Borgs Bartets [ A. Borg Barthet ], tiesneši R. Šintgens [ R. Schintgen ], N. Kolnerika [ N. Colneric ] (referente), S. fon Bārs [ S. Von Bahr ], H. N. Kunja Rodrigess [ J. N. Cunha Rodrigues ], M. Ilešičs [ M. Ilešič ], J. Malenovskis [ J. Malenovský ], J. Klučka [ J. Klučka ] un U. Lehmuss [ U. Lõhmus ],
ģenerāladvokāts F. Ležē [ P. Léger ],
sekretārs R. Grass [ R. Grass ],
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus,
izdod šo rīkojumu.
1Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Parlaments lūdz Tiesu atcelt Komisijas 2004. gada 14. maija lēmumu 2004/535/EK par pietiekamu aizsardzību Passenger Name Record iekļautajiem lidmašīnu pasažieru personas datiem, kas nosūtīti Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežapsardzes birojam (OV L 235, 11. lpp.).
2Ar prasības pieteikumu, kas ir iesniegts Tiesas kancelejā 2004. gada 21. oktobrī, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (turpmāk tekstā – “uzraudzītājs”), ko pārstāv H. Heijmanss [ H. Hijmans ], pārstāvis, lūdza atļauju iestāties lietā C‑318/04 Parlamenta prasījumu atbalstam.
3Minētais prasības pieteikums ir iesniegts, balstoties uz 47. panta 1. punkta i) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.), kā arī uz 93. pantu Tiesas Reglamentā.
4Regulas Nr. 45/2001 47. panta 1. punkts nosaka:
“Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs var:
[..]
h) nodot jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem;
i) iestāties lietās, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesa.”
5Uzraudzītājs norāda, ka EKL 286. panta 2. punkts, atbilstoši kuram Eiropas Savienības Padome nodibina neatkarīgu pārraudzības struktūru, kuras uzdevums ir uzraudzīt Kopienu tiesību aktu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi piemērošanu, tika īstenots ar Regulu Nr. 45/2001.
6Uzraudzītājs apgalvo, ka pilnvaras, kas tam uzticētas saskaņā ar šo regulu, attiecas arī uz pārraudzību par to, lai visās Kopienas politikās personas datu apstrādes jomā tiktu ievērotas pamatbrīvības un pamattiesības.
7Tā kā uzraudzītājs nav ietverts EKL 7. panta 1. punkta sarakstā kā Kopienas iestāde un tā kā līdz ar to šis noteikums, kā arī Tiesas Statūtu 40. pants nevar būt uzraudzītāja pieteikuma juridiskais pamats, uzraudzītāja iestāšanās lietā ir pamatojama ar Regulas Nr. 45/2001 47. panta 1. punkta i) apakšpunktu.
8Jebkāda cita šī pēdējā noteikuma interpretācija vai nu padarītu to par spēkā neesošu, jo tas būs pretrunā ar Tiesas Statūtiem, vai liegtu uzraudzītājam piešķirtajām tiesībām to materiālo saturu.
9Vienīgais uzraudzītāja tiesību iestāties lietā ierobežojums izriet no tam uzticētā uzdevuma. Šajā lietā uzraudzītājs uzskata, ka minētā tiesvedība attiecas uz Kopienas darbībām personas datu apstrādes nozarē. Komisija – un Padome lietā C‑317/04 – ir rīkojušās Kopienas ārpolitikas ietvaros. Turklāt no Parlamenta izvirzītajiem pamatiem izriet, ka attiecīgo iestāžu darbībai ir reāla, vai vismaz domājama, ietekme uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) piemērošanu.
10Eiropas Kopienu Komisija 2004. gada 25. novembrī iesniedza rakstiskus apsvērumus par uzraudzītāja pieteikumu par iestāšanos lietā, apsvērumos lūdzot noraidīt pieteikumu kā nepieņemamu vai, pakārtoti, kā nepamatotu.
11Tā uzsver, ka Regulas Nr. 45/2001 47. panta 1. punkta i) apakšpunkts, kas ir atvasinātās tiesības, nevar atkāpties no Tiesas Statūtu 40. panta, kas ir pieņemtas kā primārās tiesības tāpat kā pats EK līgums.
12Pakārtoti Komisija norāda, ka nevar uzskatīt, ka uzraudzītājam ir atbilstoša ieinteresētība lietas iznākumā Tiesas Statūtu 40. panta otrās daļas nozīmē. Faktiski uzraudzītāja uzdevums ir uzraudzīt personas datu apstrādi, ko veic Kopienas iestāde vai struktūra, bet šī tiesvedība attiecas uz ASV iestāžu pieeju PNR datiem, kas tiek glabāti šo aviosabiedrību [biļešu] rezervēšanas datu bāzēs un nekādā gadījumā Kopienas iestāde vai struktūra tos neapstrādā.
132004. gada 23. novembrī Parlaments iesniedza rakstveida apsvērumus par uzraudzītāja pieteikumu par iestāšanos lietā, apsvērumos secinot, ka pieteikums šķiet pamatots, ņemot vērā uzraudzītājam doto uzdevumu, kā tas īpaši ir noteikts Regulas Nr. 45/2001 41. panta 2. punktā.
14Pieteikums par iestāšanos lietā tika iesniegts, pamatojoties uz Regulas Nr. 45/2001 47. panta 1. punkta i) apakšpunktu, atbilstoši kuram uzraudzītājs var iestāties lietās, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesa.
15Šis tiesiskais regulējums tika pieņemts uz EKL 286. panta 2. punkta pamata, kas paredz, ka Padome nodibina neatkarīgu pārraudzības struktūru, kuras uzdevums ir uzraudzīt Kopienas tiesību aktu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un brīvu šo datu apriti piemērošanu attiecībā uz Kopienu iestādēm un struktūrām, un vajadzības gadījumā pieņem citus attiecīgus noteikumus. Pieņemot Regulas Nr. 45/2001 47. panta 1. punkta i) apakšpunktu, Padome nepārsniedza pilnvaras, kas tai ir piešķirtas atbilstoši EKL 286. panta 2. punktam, ņemot vērā, ka šī pasākuma mērķis ir nodrošināt minētā Līguma noteikuma lietderīgo iedarbību.
16Protams, kā norāda pats uzraudzītājs, tam ir tiesības iestāties lietā, ievērojot tam uzticētā uzdevuma robežas.
17Tomēr tas, ka šī lieta attiecas uz regulatīvu pasākumu par personas datu apstrādi aviosabiedrībās, nenozīmē, ka runa ir par tādu situāciju, kas nav ietverta uzraudzītāja uzdevumā.
18Atbilstoši Regulas Nr. 45/2001 41. panta 2. punkta otrajai daļai uzraudzītājs atbild ne tikai par šīs regulas un citu Kopienas tiesību aktu tādu noteikumu piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kas saistīti ar fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādē vai struktūrā, bet arī par padomu sniegšanu Kopienas iestādēm un struktūrām visās lietās, kas attiecas uz personas datu apstrādi. Šis konsultatīvais uzdevums neattiecas tikai uz personas datu apstrādi, ko veic Kopienu iestādes vai struktūras. Tādēļ uzraudzītājs pilda savus minētās regulas 46. pantā paredzētos pienākumus un šīs pašas regulas 47. pantā piešķirtās pilnvaras.
19No visa iepriekš minētā izriet, ka uzraudzītāja pieteikums par iestāšanos lietā ir jāpieņem.
20Tā kā uzraudzītāja pieteikums par iestāšanos lietā ir atbalstīts, lēmuma pieņemšana par tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar šo iestāšanos lietā, tiek atlikta.
Rezolutīvā daļa
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) izdod rīkojumu:
1) Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs drīkst iestāties lietā C‑318/04 Eiropas Parlamenta prasījumu atbalstam;
2) Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam tiks noteikts termiņš, kurā tam jāiesniedz pamati savu prasījumu atbalstam;
3) kanceleja izsniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam visu procesuālo dokumentu kopijas;
4) lēmuma pieņemšana par tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja iestāšanos lietā, tiek atlikta.
Tekstas iš mūsų archyvo (Europos Sąjungos leidinių biuro „Cellar“ duomenys). Commission Decision 2011/833/EU — free reuse incl. commercial; attribution to EUR-Lex / Court of Justice of the European Union required; EUR-Lex is not the authentic record of the Court.